Es domāju, ka, ja mēs vērtētu attiecības no pozīcijas: vai es ietu ar savu tuvāko cilvēku izlūkos vai neietu – ļoti daudz kas kļūtu skaidrs. Ir ļoti svarīgi būt pārliecinātam par otru cilvēku. Tā ir gan tava personīgā drošība gan attiecību drošība. Bet, ja tu neietu kopā izlūkos, tad šis nav tavs tuvais cilvēks. Attiecības ir nolemtas un nevajag lolot ilūzijas.
Pati savām ausīm dzirdēju Dalai Lamas sacīto: "Lai cik ērti tu arī būtu apsēdies, kāja notirps. Ir jānomaina poza".
Runā, ka cilvēkam tiek doti tieši tādi pārbaudījumi, kādi viņam ir pa spēkam. Pašiem spēcīgākajiem tiek dota vientulība. Tā ir morāli nobriedušu cilvēku privilēģija. Vājos tā biedē, sadusmo, nogurdina, sagrauj.
Daudzi no tiem, kas izjūt vientulības smago nastu, patiesībā nemaz nav izolēti: kādam ir partneris vai draugi, citiem – bērni un darbs, vēl kādam kā vieni, tā otri... Kā gan mums trūkst? Visi mani ir pametuši, atstājuši vienu, blakus nav nevienas tuvas dvēseles... Dažādos dzīves periodos gandrīz katrs no mums ir izdzīvojis šo sajūtu, bezmaz izmisumu, lai gan varbūt ne tik asu, tikai diemžēl bieži vien daudz ilgstošāku.
Vīrietis ierodas šajā pasaulē, lai to mainītu. Viņam kopš dzimšanas ir dots viss nepieciešamais. Vīrietī dzimst vēlme-mērķis, un viņš uz to virzās visiem saviem spēkiem. Vīrietis ienāk Pasaulē un sasniedz vēlamo.
Mēdz būt tā, ka partneris neatsaucas jūsu emocionālajām vajadzībām, jo to negrib vai nespēj. Ja tas atgadās reizi pa reizei, ar tādu lietu kārtību var samierināties. Bet ko darīt, ja mīļotais cilvēks principā nav spējīgs uz emocionālu kontaktu?
Jums tā ir bijis, ka uzrakstāt vai pasakāt kaut ko savam vīrietim, bet viņš klusē?
Vienalga, vai tas ir kas nevainīgs vai aizvainojošs – tas nav svarīgi, viņš ir pazudis, un jūs pārņem bailes, panika, vainas sajūta: laikam esmu viņu kaut kā aizvainojusi, laikam viņš ir kaut ko par mani uzzinājis, atklājis kādu kompromātu, kaut kad sen atpakaļ izdarīju ko nelāgu, un viņš to tagad ir uzzinājis un nolēmis mani pamest!
Topāzs mēdz būt visdažādākajos krāsu toņos: no zila, debess zila un zaļa līdz vīna dzeltenam, oranžam vai rozā. Tiek atrasti arī bezkrāsaini topāzi. Pēc sava ķīmiskā sastāva topāzs ir fluorēta alumīnija silikāts. Senajā pasaulē topāzu uzskatīja par akmeni, kas spēj atklāt noslēpumus. Ar tā palīdzību varēja ietekmēt apkārtējos, pakļaut sev citus cilvēkus un atmaskot intrigas.