MANAS DOMAS

... der padomāt!

Ezītis — Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram! Lācītis pamāja ar galvu.
Ezītis — Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav, ar ko parunāt!

Lācītis — Bet kur tu esi?
Ezītis — Manis nav.
Lācītis — Tā nemēdz būt.
Ezītis — Es arī tā domāju,..
Ezītis — ..bet pēkšņi manis pavisam nav. Tu esi viens. Nu ko tu darīsi?
Lācītis — Iešu pie tevis!
Ezītis — Nu, muļķītis! Manis taču nav!
Lācītis — Tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi.
Ezītis — Arī pie upes manis nav.
Lācītis — Tad tu aizgāji kaut kur un vēl neesi atgriezies. Es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu!
Ezītis — Nē! Manis ne drusciņas nav. Saproti? Ko tu man piesējies? - sadusmojās Lāčuks - Ja Tevis nav, tad arī manis nav... saprati?

logo

E-pasts: domatava@domatava.lv

© Līgas Domātava. Visas tiesības paturētas.