MANAS DOMAS

….. atskan telefona zvans no mammas un klausulē klusums, bet jūtu, ka šis klusums kliedz tik skaļi, ka tas iziet cauri visam mana prātam, ķermenim un tā neskaitāmas reizes turpu un šurpu…… to sajūtu nekad dzīvē neaizmirsīšu…..

Kādu dienu, pie vientuļas sievietes durvīm, kāds ļoti uzstājīgi klauvēja. Kad viņa atvēra durvis, ieraudzīja stāvam vīrieti.
– Labdien! Vai jūs varētu man iedot nedaudz naudas?

Tici, ka var paveikt visu! Izvirzi sev mērķi! Dzīvo pilnvērtīgi! Nekad nepadodies! Labi sagatavojies! Tici saviem spēkiem! Saņem drosmi - un dari! Nekad nesaku: Es to nevaru izdarīt, jo nezinu, kā to darīt.

Dzīvē pienāk tas brīdis, kad caur mani izšalc doma, kā bulta un es saprotu, ka esmu tur, kur gribu būt, ka nodarbojos ar to, kas man patīk un dara mani piepildītu .... Tā sajūta iespējams ir tikai reizi mūžā, bet tā ir pamatīga, patiesa, paliekoša un tajā nav šaubīšanās, nav "bet", nav "varbūt", tajā jūtama pilnība.....

logo

E-pasts: domatava@domatava.lv

© Līgas Domātava. Visas tiesības paturētas.