Mums ikdienā bieži vien ir atruna: "Ja man būtu tas un tas, tad es varētu darīt to un to!"

Un tajā brīdī tu nepaskaties sev apkārt un nesaproti, ka patiesībā tev ir viss, lai darītu to, ko biji vai esi plānojis. Tu esi ieguldījis savu enerģiju, laiku, finanses, lai tev būtu tas, kas tev jau ir šobrīd. Un tu vēl joprojām saki: "Ja man būtu ....!"

Tā ir un paliks tikai atruna.

Pieļauju, ka tev ir bailes, neziņa, apjukums. Tam es varu piekrist, jo pati to esmu izbaudījusi neskaitāmas reizes. Bet arī tas nav arguments. Ja tu apstāsies, tad tu patiesībā dosies atpakaļgaitā.

Kustībā ir dzīve!

Esi pateicīgs sev, ka esi ticis tik tālu un, ka tev ir tas, kas jau ir. Iespējams, ka kāds cits gribētu būt tavā vietā un darīt to, ko dari tu, bet viņam nav tādas iepējas.

Izdari secinājumus, klausi savai intuīcijai, sirdsbalsij un dodies uz priekšu. Viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.

Ja nesāksi šodien, tev nekā nebūs arī rīt.

Stāsta autore