- Skatīts: 332
Ja Tavā dzīvē šobrīd ir iestājies klusums, nesatraucies. Tā mēdz būt. Kāds sauc to par klusumu, kāds par radošo krīzi, kāds par - mūza devās atvaļinājumā. Tā patiešām notiek. Kādam biežāk, kādam retāk, bet tas skar visus.
Jau vairākus gadus esmu apbrīnojusi tos, kuriem viena no ikdienas aktivitātēm ir skriešana. Esmu apbrīnojusi tos, kuri piedalās maratonos, skrien dažāda garuma distances. Vienmēr esmu uzdevusi sev jautājumu - kā viņi to var?!
Neignorē aizkaitinājumu. Neignorē nevienu no savām emocijām, sajūtām. Tavas Dusmas ir aisberga redzamā daļa. Neredzamajā daļā slēpjas patiesie iemesli dēļ kuriem tu ātri uzsvilsties, aizkaitinies, uzsprāgsti. Pēc kā, visbiežāk, iekrīti vainas un kauna stāvoklī. Un tā pa riņķi.
Vārdi, kurus saista ar trauksmi un trauksmainiem cilvēkiem, bieži vien ir visai nicinoši. Sabiedrība augstu vērtē cilvēku “drosmi”, “spēku”, spēju “tikt galā” un tiecas nonievāt tos, kuri izjūt bailes vai izrāda vājumu.