Vārdi, kurus saista ar trauksmi un trauksmainiem cilvēkiem, bieži vien ir visai nicinoši. Sabiedrība augstu vērtē cilvēku “drosmi”, “spēku”, spēju “tikt galā” un tiecas nonievāt tos, kuri izjūt bailes vai izrāda vājumu.

Sievietes nereti kariķē un pozicionē kā mazāk spēcīgas, tāpēc bieži dzirdētie apzīmējumi “meitenīga” vai “vāja” nosoda viņas par bailēm un trauksmi.

Ja cilvēks ciešs no trauksmes un/vai mēdz atklāti to izrādīt, apkārtējie var secināt jebko par viņa personību, turklāt bieži vien secinājumi ir negatīvi. Ikviens, kurš ir saskāries ar šo problēmu, protams, zina, ka dzīve trauksmē var būt sarežģīta, taču der apsvērt arī šo. Cilvēkiem, kuri cieš no trauksmes, nereti piemīt tādas personības iezīmes, kādas nepiemīt mierīgiem jeb netrauksmainiem cilvēkiem.

Trauksmainie parasti ir jūtīgāki, radošāki, apveltīti ar bagātīgu iztēli. Viņi ir atsaucīgāki, ar spēcīgu intuīciju un nereti sniedz vērtīgu ieguldījumu pasaulei.

Māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem, mūziķiem, izgudrotājiem, dizaineriem, novatoriem, zinātniekiem, psihologiem, terapeitiem, ārstiem un daudziem citiem bieži raksturīga asa uztvere un izpratne. Viņi ir tādi, ko dēvē par trauksmainiem…

Tas nebūt nav slikti.

Informācijas avots