Neignorē aizkaitinājumu. Neignorē nevienu no savām emocijām, sajūtām. Tavas Dusmas ir aisberga redzamā daļa. Neredzamajā daļā slēpjas patiesie iemesli dēļ kuriem tu ātri uzsvilsties, aizkaitinies, uzsprāgsti. Pēc kā, visbiežāk, iekrīti vainas un kauna stāvoklī. Un tā pa riņķi.
Dusmas nekad nav bez iemesla. Ir vērts apzināties, kas rada dusmu un aizkaitinājuma viļņus tevī, kāpēc tevi ir viegli izsit no līdzsvara, kāpēc katrs mazs nieks ir kļuvis par uzvilkšanās iemeslu. Kas ir noticis vai notiek tāds, ko tu sevī nepamani.
Ik reiz, kad sajūti sevī agresiju, kuru grasies realizēt uz kādu, ieelpo un vēro sevi, - kas notika tāds, kas izraisīja manī tādu trauksmi, agresiju, pretestību, stresu? Tas nenotiks uzreiz, atbilde neiekritīs rokās uzreiz. Sevis izzināšana - tas ir ceļš.
Nereti zem aizkaitinājuma guļ nerealizētas, iekapsulētas sajūtas:
• dziļš un ļoti sāpīgs aizvainojums uz kādu;
• dusmas uz sevi par nerealizetību, mazdūšību;
• bailes saņemties atrisināt/sakārtot kādu lietu;
• aizliegums sev izdzīvot sēras, kāda cilvēka zaudējumu (šķiršanās, nāve);
• skumjas pēc kāda un bezspēcība savu skumju priekšā;
• netaisnīguma sajūta par piedzīvotu nodevību;
• nespēja piedot sev kaut ko;
• milzīga vainas un kauna sajūta par to, kāds esmu vai ka neesmu attaisnojis kāda cilvēka cerības;
• sevis neieredzēšana, pastāvīga pašsodīšana;
• pārāk augstas prasības pret sevi, perfekcionisms;
• kontrole, ir sajūta, ka visu atbildību par visiem ir jāpaņem uz sevi, hiperatbildība;
• nespēja izrunāt lietas, sakārtot vai ieviest skaidrību attiecībās (ar savu partneri, biznesa partneri) dēļ dažādiem uzskatiem un atšķirīgā apziņas stāvokļa
Un vēl cilvēks var atrasties vieglā un pastāvīgā uzbudinājumā, kamēr neatzīst pats sev, ka:
• ilgstoši netiek neapmierināta kāda no vērtibām vai vajadzībām (ilgstoši nevar atļauties kaut ko, ilgstoši nav atpūta, ilgstoši nav miers un klusums mājās, ilgstoši kāds slimo un ir pastāvīgs uztrsukums, ilgstošas rūpes par kādu, ilgstoši nekur nevar atļauties paceļot, ilgstoši neizdodas izveidot attiecības utt.)
Kad cilvēks ilgstoši nespēj realizēt kādu no savām vērtībām, viņā iezogas milzīgas skumjas, ilgas, bezjēdzīguma sajūta. Cilvēka dzīvi sastāv no viņa vērtībām, tamdēļ mēs tiecamies tās apmierināt.
• cilvēks nevar saņemties izmaiņām, kuras sen grib izdarīt;
• ilgstoši dara to, pret ko ir pretestība un riebums - (ir attiecībās ne ar savu cilvēku, iet uz darbu, kuru dara ar nepatiku)
Dusmas cilvēkam ir iedotas kā instruments, tas ir viens no enerģijas izpausmes veidiem.
Dusmas palīdz apjaust, apzināties savas vajadzības, velmes. Tā ir emocija, kura liek pievērst uzmanību sev un ieviest izmaiņas.
Dusmas nereti skaidri parāda, kā mēs paši sev daram pāri.
Cilvēkus nesagrauj krīzes…cilvēkus sagrauj pārdzīvojumi, kurus viņš sev aizliedz pabeigt - atzīt, akceptēt, izdzīvot, izsāpēt, atlaist, transformēt un atbrīvot sevi jaunai enerģijai.
