Cik bieži esi sev pierādījusi un apliecinājusi, ka vari? Vai atceries to, vai tās reizes? Kāda bija sajūta? Kāda bija pēcgarša?
Tad nu lūk, es atskatos uz savu pagātni un neseno laiku un secinu, ka visas fobijas, nepārliecinātības kaut kādā brīdī sāk pagaist viena pēc otras.
Izrādās, ka varu:
~ uzkāpt augstā kalnā, ejot pa vijīgām takām (augstums 900m, 4h pārgājiens, 14 km, Īrija)
~ sadraudzēties ar zirgu un uzsēsties mugurā, lai pārvarētu šķēršļus
~ iziet kalnos melno trasi (Polija)
~ laivot pa strauju kalnu upi (Turcija)
~ laivot pa Gauju, kad tā mierīga
~ lidot ar lidmašīnu 8 reizes 6 mēnešos
~ Noiet meža taku 22 km (Polija)
~ Nobraukt ar riteni 20 km
~ vakardien, savā DzimšanasDienā lidot gaisā ar Gaisa Balonu (12.08.2023.).
Kādam tas viss liekas, kā nieks, bet ir cilvēki, kuriem tas prasa lielu apņemšanos, piepūli un nemitīgu darbu ar sevi.
Izrādās, ka ja ļoti vēlas un ar sevi strādā daudzu gadu garumā, var panāk brīnumlietas. Var realizēt tik daudz no saviem sapņiem, ja tikai liek bailes malā un dara.
Protams, ka nekas no paveiktā nav bijis bez bailēm, bet ...... viss ir izdarāms. Un pēc tam ir tāds gandarījums par paveikto. Tāds lepnums par sevi.
Savos 48 gados esmu pateicīga savai intuīcijai, savam ķermenim, savai neatlaidībai, ka man ir tāda iespēja pārvarēt dažādas fobijas un nedrošības, kuras man ir bijušas ļoti traucējušas kopš 8 gadu vecuma (Veģetatīvā distonija).
Pēc daudzu gadu darba ar sevi un saviem iekšējiem Trollīšiem, spēju atrāk pieņemt lēmumus par to, vai darīšu vai nē, kā darīšu, kāpēc darīšu. Spēju izbaudīt, spēju novērtēt, spēju izdarīt secinājumus un spēju izbaudīt paveiktā pēcgaršu.
Un vakardien, pēc gaisa balonu lidojuma, braucot mājās, sajutu tādu iekšēju pacilātību, iekšēju enerģiju, vieglumu un to, ka man viss ir pa spēkam, ja es vēlos.
Nav iemesla, lai sapņi nepiepildītos.
Es viennozīmīgi turpināšu ar sevi strādāt, kā to daru jau vairāk, kā 10 gadi. Turpināšu klausīt intuīcijai un neignorēšu nevienu no savām sajūtām. Es viņās ieklausīšos un caur to mācīšos sevi izprast vēl vairāk.
Esmu pateicīga par jebkuru dzīves sniegto mācību stundu un neko negribētu savā dzīvē mainīt, jo tad tā nebūtu vairs es, šodienā.
Šobrīd manī ir liela gandarījuma sajūta par vakardienas lidojumu Gaisa Balonā un turpināšu to izbaudīt.
Iegaumē! Tu vari!
Stāsta autore
