MANAS DOMAS

Par trauksmi epidēmijas laikā - ko ar to iesākt?

Trauksme ir ārkārtīgi nepatīkama sajūta, no tās uzreiz gribas atbrīvoties. Turklāt populāri mediji apgalvo, ka cilvēkam vienmēr ir jābūt pozitīvam, ka negatīvi pārdzīvojumi ir bezmaz vai slimība. Bet tas tā, protams, nav.

Noteiktos apstākļos un apmēros trauksme ir pilnīgi normāls psihes stāvoklis. Šobrīd stresam ir ne mazums iemeslu: koronavīrusa pandēmija, sarežģīta ekonomiskā situācija, piespiedu dīkā sēdēšana karantīnā un pašizolācijā, krasa dzīvesveida maiņa, pielāgojoties attālinātam režīmam, neskaidrība par nākotni. Viss minētais (un jo īpaši pēdējais) var izraisīt trauksmi.


Un tajā nav nekā nepareiza. Protams, ka ir nepatīkami izjust trauksmi, tomēr adekvāta trauksme ir kā psihes raidīts signāls „Sarkans”, kas liek mums pāriet paaugstinātas gatavības stāvoklī. Saņemot šādu signālu, organisms uzreiz sāk izstrādāt hormonālo „degvielu” paaugstinātam uzmanības un aktivitātes līmenim.

Lai uz kādu brīdi kļūtu modrāki, lai sakoncentrētu savu uzmanību uz briesmām, lai būtu stipri un aktīvi. Vārdu sakot, lai neatslābinātos. Un mūsu gadījumā mērena trauksme var nospēlēt savu lomu: tā liek nopietni attiekties pret pandēmisko situāciju, ievērot karantīnu, izmantot savus aizsardzības mehānismus, un galu galā, biežāk mazgāt rokas. Citiem vārdiem sakot, trauksme koncentrē mūsu uzmanību uz to, lai mēs pacenstos nesaslimt un „neaplipināt” otru.

Tāpēc – ja jūsu trauksme izpaužas tā, ka domas par vīrusu jūs reizēm padara nemierīgus, ka pāris reizes nošķaudījies uzreiz mērāt temperatūru, ka lieku reizi pārbaudāt, vai bērnam nav karsta piere, ja cenšaties turēties pa gabalu no citiem cilvēkiem – nesteidzieties sev pierakstīt trauksmes izraisītu traucējumu diagnozi. Ir pavisam normāli nemierīgos apstākļos izjust trauksmi un pat pielietot to kā drošības līdzekli.

Cilvēkiem ar šādu trauksmes līmeni (normālu, ne pārāk augstu) noderēs sarunas ar tuviem cilvēkiem, jaunas aizraušanās, uz vēlāku laiku atlikti projekti un jebkāda veida relaksācijas metodes kādas vien iet pie sirds. Par ļaunu nenāks arī regulāra fiziskā slodze, iemīļotas filmas, grāmatas un mūzika.

Vārdu sakot, ja vien jums ir psiholoģiska iespēja pārslēgties – izmantojiet to. Vēl var pamēģināt domās izveidot scenārijus „Pēc pandēmijas”. Tikai scenārijiem jau sākotnēji ir jābūt pozitīviem, vai noteikti ar laimīgām beigām, kad jūs pārvarat visas grūtības. Nenovērtējiet par zemu iztēles dziedinošo spēku!

Cita lieta, ja trauksme, ko izjūtat, ir paaugstināta līmeņa. To vislabāk nodiagnosticēs speciālists, bet arī pats var daudz ko saprast. Varam runāt par paaugstinātu trauksmi, ja, pirmkārt, tā ir ļoti intensīva – traucē koncentrēties, negatīvi iespaido miega un ēšanas režīmu. Ja trauksmes iemesli nemitīgi mainās un ja kaut vai daļa no tiem nav saistīta ar esošo situāciju, bet gan ar daudz senākām problēmām. Ja satraucošās domas dzen izmisumā.

Šādā gadījumā man būs divi padomi. Pirmais – tas, kas var palīdzēt šeit un tagad. Tā ir senā „izdzīvošanas metode”, ko sen atpakaļ radīja amerikāņu psihologi.

Jums ir jāizvirza sev tikai viens uzdevums – pārdzīvot konkrēto, īso laika sprīdi. Tā var būt viena stunda, puse dienas vai diena, bet ne vairāk. Stundu noturēties varat? Lieliski!

Un nekādas domas par „bet kad tad...”, „un ja nu...”, „un kas pēc tam?”, tas viss ir tabu. Pilnīga koncentrēšanās uz to, lai noturētos stundu vai dienu, uz to, ko darāt šeit un tagad. Par nākotni padomāsiet tad, kad spēsiet nomierināties. Trauksme šā vai tā ir slikts palīgs plānošanā. Bet saku uzreiz – šī metode ir īslaicīga, paredzēta ekstremāliem apstākļiem. Ja trauksme ir biežs viesis un var reizēm pilnībā pārņemt jūsu prātu, ar to ir jāstrādā profesionālā līmenī, un tas ir mans otrais padoms.

Starp citu, neapskaudiet tos „vēsos”, kuri izturas tā, it kā nekas apkārt nenotiktu. Ne vienmēr, tomēr bieži vien tie ir cilvēki ar tik augstu trauksmes līmeni, ka psihe nepieļauj apziņā pat pilīti trauksmes, jo pat viens piliens var izraisīt tādu vilni, ka ar to netikt galā.

Mērena trauksme negatīvos apstākļos ne vienmēr ir ienaidnieks, reizēm tas ir tikai nepatīkams aizstāvis. Un galvenais ir saprast savu trauksmi un pareizi ar to rīkoties.

Informācijas avots

logo

E-pasts: domatava@domatava.lv

Copyright © 2015 - 2021 Domātava