MANAS DOMAS

Cilvēks. Zigs. Komanda

Un atkal kārtējā tikšanās reize ar Mersīti, nu jau 4. reize. Jau no attāluma saskatamies un ir tāda sajūta, ka esam sen pazīstami. Atkalredzēšanās iepriecina. Ciemos eju ar āboliem, bet pēc kāda brīža secinām, ka āboli vairs nav tik saistoši - laikam to ir bijis pietiekami daudz, ka tagad gribās citus gardumus. Tad nu Mersītis našķojas ar īpašiem cepumiem un cukura graudiņiem.

Mana nedrošība vairs nav klātesoša, esmu pārliecinātāka un uzticos Zirgam. Tuvojos, sarunājos, pieskaros daudz vieglāk, bez trauksmes, ka zirgs izdarīs straujas kustības vai kā citādi liks man sabīties. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet šajā savienībā ir jāiemācās atrast tās robežas, kurās es esmu labsajūtā un arī zirgs. Visi gardumi apēsti un saņemu uzaicinājumu kāpt Zirga mugurā un sākt darboties - vieglā solī doties pastaigā un turpināt mācīties vadīt Zirgu un tālāk apgūt uzticēšanos, drošību un komandas saliedētību.

Un te no Ingas (Zirga saimniece) izskan piedāvājums - es atkabināšu pavadu un Tu kopā ar Mersi turpināsiet pastaigāties patstāvīgi. Pirmajā brīdī mani caurstrāvo sajūta par nezināmo. Tā nav nedz trauksme, nedz panika, bet jautājums - vai patiešām esmu tam gatava un kā tas viss būs? Pamanu to mirkli, kad pavada tiek atkabināta un te nu es esmu - Es un Zirgs.

Pirmās sekundes man jāsaņemas un jāsaprot, ka "drošības siksnas" vairs nav un jāuzņemas pilna atbildība par vadību, lēmumiem. Tagad esmu tikai es un Zirgs un viss atkarīgs no mums diviem. Te sākas uzticēšanās, atbildība, izpratne, sapratne. Un skat, jau vairākas minūtes mēs soļojam lēnā solī, viss ir labi, vadība man izdodas, Zirgs klausa komandas.

Un tad nāk nākamā atklāsme - mums ar Zirgu katram ir sava atbildība. Es uzticos viņam un viņš uzticās man. Tā ir lieliska sajūta. Komandas sajūta. Es dodu komandu un Zirgs mani nepieviļ. Savukārt viņam jābūt pārliecībai, ka mana komanda nenodarīs viņam kaitējumu un es spēju pieņemt pareizos lēmumus un izvērtēt situācijas.

Un nākamais pārbaudījums - Inga saka, ka uzliks šķēršļu joslas un tās būs jāmēģina pārvarēt. Cauri izstrāvo atkal nedrošības sajūta. Jautājums - vai es to varēšu un vai Zirgs to varēs kopā ar mani? Jau pēc dažām minūtēm mēs kopā pārvaram pirmos pārbaudījumus - ejam astotnieku ap riepām un kāpjam pāri koka šķēršļiem.

Ticiet man - sajūta ir drebinoša un tajā pat laikā liels gandarījums un lepnums par mums ar Mersīti, jo tikai uzticoties viens otram, varam to izdarīt. Kādam tas viss var likties - tāds sīkums vien ir, bet patiesībā tas ir emociju, sajūtu, izjūtu pilns komplekts. Ik pa laikam grib dominēt trauksme, bailes, nedrošība, bet fokusējoties uz mērķi, izvērtējot reālo situāciju, pareizi elpojot, sevi motivējot, var paveikt daudz. Un mūsu piemērs to apliecina.

Pēc kādām 30 minūtēm, darbojoties šķēršļu koslā, jau esmu viens vesels ar Zirgu un pirmās nedrošības minūtes jau ir aizmirstas. Tāda sajūta, ka tā ir bijis vienmēr un viss ir labi. Kā arī kopā iemācamies "atpakaļgaitu". Zirgs to jau prot, bet to svarīgi ir paveikt kopā ar mani un tas lieliski izdodas.

Ingai ir vēl viens piedāvājums - kā būtu ar nelielu riksīti? Un te manī ieslēdzas trauksme, jo es tam galīgi neesmu gatava, bet zinu, ka gribētu to izjust. Pāris sekundes mans prāts virmo un tad saku, ka ok, lai tā būtu. Ieķeros sedlos (Inga tur drošības pavadu) un seko Ingas komanda Zirgam. Zirgs klausa un sāk rikšot. Tie gan bija pāris rikši, bet es intensīvi sajutu to un sapratu, ka vēl tam neesmu īsti gatava. Tā, kā tā bija pirmā reize, tad Zirgam un man bija pilnīgi nesaritība ritmā un tas mani izsita no emocionāla līdzsvara.

Ik pa brīdim paslavēju Zirgu un sarunājos ar viņu. Zinu, ka tas viņu motivē! Esmu pārliecināta!

Iespējams Tev ir jautājums - kāpēc to visu stāstu un rakstu? Tāpēc, lai dalītos ar savu pieredzi un iespējams, ka tas var palīdzēt kādam citam, kurš vēlas sevi izzināt, kurš ikdienā saskaras ar Trauksmi, Paniku, VD, un šobrīd meklē risinājumus, kā no tā dziedināties, kā spēt to pārvarēt, lai tas negatīvi neietekmē darbu, attiecības, atpūtu un dzīvi kopumā.

Pesonīgi zinu cilvēkus, ar kuriem ir runāts un kuri man ir stāstījuši un rakstījuši, ka mana pieredze ir bijusi noderīga. Tieši tāpēc labprāt turpinu ar to dalīties un ticu, ka tas palīdz daudziem citiem.

 

Stāsta autore

Liga Leontine Uzulniece paraksts

1. VIDEO
2. VIDEO

 

zirgs001

zirgs002

logo

E-pasts: liga@luoffice.lv

Copyright © 2015 - 2022. Mājas lapu izveidoja: LUOffice