Tas ir manas mācību "stundas" un sevis izzināšanas process kopš 7 gadu vecuma, kad traģiskā avārijā zaudēju tēti un ar to situāciju bija jātiek galā vienai pašai, jo tajā laikā neviens to bērnam nevarēja paskaidrot, izskaidrot, nebija iespēja izsērot, jo nebija sapratnes, kā izsērot un salikt visu pa plauktiem. Ja ar Tevi kas tāds notiek, nebaidies meklēt palīdzību un atzīt, ka to vajag, tas Tev ļaus izzināt sevi un salikt to izjaukto puzli atpakaļ. Tas ir ļoti, ļoti būtiski! - Līga Uzulniece Bokuma
*****
Lasīt skaidrojošo informāciju
Pēkšņa panikas lēkme var pārsteigt, izbiedēt un likt piedzīvot ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas, turklāt tā var sākties jebkurā vietā un laikā. Reiz piedzīvota, tā bieži vien neaizmirstas un rada bailes ko tādu sajust atkārtoti.
Kā atpazīt panikas lēkmi? Iespējamie simptomi:
* Spēcīga trauksme, neizskaidrojama briesmu sajūta.
* Notiekošā nerealitātes sajūta.
* Bailes zaudēt kontroli pār savu uzvedību.
* Nepamatotas bailes nomirt vai sajukt prātā.
* Paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves.
* Elpas trūkums, apgrūtināta vai paātrināta elpošana.
* Smakšanas vai kamola sajūta kaklā.
* Diskomforts, spiediena sajūta vai sāpes krūtīs.
* Reibonis.
* Sāpes vēderā, slikta dūša.
* Smagos gadījumos - vemšana vai caureja.
* Drebuļi, trīce rokās un/vai kājās.
* Nejutīguma vai tirpšanas sajūta rokās un kājās.
* Pastiprināta svīšana.
* Neskaidra redze, mirgojošas mušiņas acu priekšā.
"Atšķirībā no citām slimībām un stāvokļiem, ko pavada līdzīgi simptomi, panikas lēkmes pazīmes pazūd 10-30 minūšu laikā un neatstāj sekas veselībai. Atkarībā no cilvēka nervu sistēmas, blakusslimībām un ārējiem faktoriem panikas lēkmes var atkārtoties no vienas reizes mēnesī vai divos līdz pat vairākām reizēm dienā," skaidro Jekaterina Vintere, klīniska psiholoģe Veselības centru apvienībā.
Tā tikai šķiet, ka jebkuru stāvokli, kas "rodas galvā" (vienalga - trauksmi vai panikas lēkmi) ikvienam vajadzētu spēt kontrolēt. Viss nav tik vienkārši. Psiholoģe skaidro: "Robeža starp trauksmi un panikas lēkmi ir tāda pati kā starp bailēm un šausmām. Ikviens no mums kādreiz ir piedzīvojis bailes, tomēr ne visi ir piedzīvojuši šausmas. Tie, kuri piedzīvoja, zina teikt, ka "lēciens" starp šiem diviem stāvokļiem var būt acumirklīgs - laiks apstājās, ķermenis vairs neklausa un dzīve it kā sadalās divos posmos - pirms un pēc panikas lēkmes. Panikas lēkme ir smaga trauksmes lēkme, baiļu pīķa izpausme, kas rodas pēkšņi un tikpat pēkšņi izzūd."
Piedzīvojot pirmo panikas lēkmi, cilvēkam parasti ir grūti saprast, kas ir noticis, un viņš sāk baidīties, ka lēkme atkārtosies. Nereti tieši tā arī notiek - bailes provocē jaunu lēkmi. "Tas ir tā pat, kā uztrauktam cilvēkam teikt "neuztraucies!". Viņš uztraukties vēl vairāk," saka psiholoģe un uzsver, ka savlaicīga speciālistu palīdzība ļauj, ja ne pilnībā atbrīvoties no lēkmēm, tad vismaz samazināt to rašanās biežumu, kā arī apgūt pašpalīdzības iemaņas panikas lēkmes mazināšanai."
Trauksmei raksturīga saspringuma sajūta, uzmācīgas domas, arī fiziski simptomi, piemēram, paaugstināts asinsspiediens. Trauksme līdzinās stresam, taču atšķirībā no stresa, ko parasti izraisa kāds ārējs stresors, piemēram, strīds, gaidāms nepatīkams notikums, termiņš, kādā jāiekļaujas, trauksme var rasties pat, ja stresora nav.
Panikas lēkmi veicinošie faktori:
• dažādi traumatiski notikumi - tuvinieka zaudēšana, šķiršanās, seksuāla vardarbība;
• pārdzīvota psihoemocionālā trauma bērnībā vai pusaudža gados;
• ilgstošs stress;
• fiziska trauma, operācija;
• ģimenes vēsture - kādam no tuviniekiem ir bijušas panikas lēkmes vai trauksmes traucējumi;
Cik bīstamas ir panikas lēkmes?
Panikas lēkme nav bīstama organismam, tomēr lēkmes laikā var zaudēt saikni ar realitāti un uzvesties neadekvāti. Reibonis un orientācijas zudums telpā vai izraisīt kritienu un traumu, panika pie automašīnas stūres var kļūt par avārijas cēloni.
"Panikas lēkmes izraisa tik spēcīgas bailes, ka cilvēks sāk dzīvot, gaidot nākamās panikas lēkmes. Periodiski atkārtojoties, tās izjauc ikdienas ritmu, rodas domas par to, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, ka viņš atšķiras no citiem, ka ķermenis pieviļ un nodod. Šādas domas var novest pie mazvērtības izjūtas un arī mentāliem traucējumiem - depresijas, apātijas. Bailēs no panikas lēkmes atkārtošanās, cilvēks sāk izvairīties no situācijām, kas viņaprāt varētu lēkmi izraisīt, līdz ar to pazeminot savu dzīves kvalitāti," norāda Jekaterina Vintere.
Panikas lēkmes var notikt jebkurā brīdī un ar tām ir grūti tikt galā paša spēkiem. Lai rezultātā nenonāktu pie vēl nopietnākām mentālās veselības problēmām, vajadzētu meklēt speciālista palīdzību.
"Ja panikas lēkme ir ļoti spēcīga, parasti tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un, veicot dažus izmeklējumus, visticamāk mediķi pacientam iešļircinās nomierinošas zāles. Ja lēkmes atkārtojas, cilvēks pamazām saprot, ka jādodas pie ārsta. Daudzi izstaigā pie dažādiem speciālistiem, kamēr nonāk pie psihiatra vai klīniskā psihologa. Ir svarīgi atzīt: man ir panikas lēkmes - stāvoklis, kas saistīts ar manu psihi, nevis ar to, kas notiek organismā. Parasti septiņu, desmit konsultāciju rezultātā panikas lēkmju skaitu un intensitāti ir iespējams samazināt. Dažreiz tās pazūd pavisam."
