Neviena informācija pie mums nenonāk, ja tā mums nav noderīga kādā mūsu dzīves posmā. Arī šis stāsts pie manis iznira no interneta dzīlēm un man bija tas jāizlasa, kā kārtējā dzīves mācību viela. Arī es savā dzīvē esmu bijusi un vēl joprojām brīžiem esmu tas auns - Līga Uzulniece Bokuma
Stāsts:
Likt otram cilvēkam nodarboties ar sevis meklēšanu un glābt viņu - ir tas pats, kas stumt ēzeli uz ūdenskrātuvi. Lūk, Tev ir ideja par to, ka ēzelis būs laimīgs, ja padzersies aukstu, tīru ūdeni.. Un Tu velc un stum viņu. Bet ēzelis Tev kliedz: “Negribu!” - un spirinās, cik spēka.
Bet Tu pacietīgi uztin virvi ēzeļa kaklā un turpini vest. Atvedi. Bet ēzelis dzert negrib! Ēzels saka: “Nē!” Un Tu kļūsti bēdīgs un vīlies. Mēģini pierunāt: “Paskaties, kāds tīrs, vēss ūdens. Tev garšos. Pamēģini! Ar tevi kaut kas nav kārtībā. Vajag padzerties..”
Tu esi iztērējis tik daudz spēka, lai atvestu ēzeli un saproti, ka tagad pilnīgi noteikti nevari vienkārši visu pamest. Tu sēdies ēzelim kaklā un liec viņam dzert ūdeni. Taču ēzelis turpina pretoties..
Tieši tāpat daudzi cilvēki rīkojas ar cilvēkiem. Esi taču mierā. Tu nevari un Tev nav jāizlabo citu prāti, dzīves redzējums, dzīves ceļš.
Esi mierā..
